Foto šeit

27. septembrī 7.klases skolēni devās iepazīties ar Kalamecu – Markuzu gravām. Līkumotais meža ceļš, zirneklīšu tīmeklīši brūkleņu mētrās, priežu zaros un neliela čalojoša skolēnu grupiņa.

Pirmās mājas, lauku ceļš un nelielajā koku pudurī paslēpušās Kalamecu gravas. Pa nelielu nogāzi nonākam lejā. Gravā tek Kalamecu upe, gultne ir izžuvusi, un mēs pa dolomītu plāksnēm turpinām iet. Var redzēt akmens slāņu atsegumus. Kalamecu gravas garums ir 240 metri, platums līdz pat 22 metriem, dziļums 12 metri.

Izstaigājuši Kalamecu gravas, dodamies pāri rasainajam laukam uz Markuzu gravām. To garums ir 250 metri, dziļums 13 metri, bet platums 14 - 25 metri. Tajā redzami arī klinšu sienu atsegumi. Markuzu gravā arī var atrast ūdenskritumiņus un alas. Gravas labajā nogāzē ir astoņus metrus dziļa, ne visai augsta mākslīga ala, kas izlauzta, iegūstot Pļaviņu svītas dolomītus. Gravas ir valsts nozīmes ģeoloģiskie aizsargājamie objekti.

 Diezgan veiksmīgi pārvarējuši gravas nogāzes, mēs iekurinām ugunskuru un pusdienojam. Skan smiekli, stāstot jokus. Spēki ir uzkrāti, un sākas dažādas spēles. Nogurums ir aizmirsies, un Markuzu grava spēļu laikā tiek iepazīta gandrīz pa centimetram.

Mājupceļā uzkāpjam vēl medību tornī, uzsaucam un klausāmies spocīgo atbalsi Markuzu gravās. Esam iepazinušies ar gravām, saelpojušies rudens gaisu un jautri pavadījuši laiku.

7.klases audzinātāja Līga Bukovska