Foto no Zinību dienas šeit

Rudens vārtos

Uz saulespuķes platās lapas sēž eņģelis, rokās turēdams tasīti – tik mazu kā rieksta čaumala. Rudens cienā savu viesi ar kafiju, kurā jaušams ozolzīļu rūgtenums, cigoriņu aromāts, no bites spārniem nolijis medus saldums.

Sēž eņģelis, galvu pieglaudis saulespuķei, baudīdams kafiju, kas smaržo pēc atmiņām. Tur – puķuzirņa skavās paslēpies maigums, no jauna uzplaukušā pienenē atdzimis smaids, tur – avenes sarkstošais mulsums, ejot pretī pīlādzim, un pīlādža saldrūgtās skumjas – atkal par vēlu, atkal nokavēts…

Sēž eņģelis, rudens cienastu baudīdams, un klusē saulespuķe, savā zeltā mīlestību sargādama. Ieskatos eņģeļa acīs. Esmu pārsteigta, cik daudz gaismas spēj dot viena dzīvi mīloša saulespuķe! Gribu ko vaicāt, bet kāda neredzama roka sašūpo dzelteno ziedu, manās lūpās iemezdama saldrūgtu lāsi.

Pasmaidu. Kaut kas no rudens kausa ticis arī man. Iedama prom, vēl atskatos. Deg saulespuķe rudens vārtos kā mūžam meklēta un sirds patiesībā atrasta ceļazīme. Rudens vārtos… Ejot caur tiem, var nonākt tālajās bērnības pļavās, kur eņģelis mācījās pieaugt, turoties zvaigznei pie rokas.

Ir viena diena septembrī, kad saulespuķes šūpo rudens eņģeli un mēs ikviens kļūstam par pilienu laimes kausā, ko pasniegt dzīvei. Nākdami katrs no savas bērnības pļavas, apstājamies pie skolas, lai dotu spārnus jauniem putnu lidojumiem.

Sirsnīgs sveiciens 1.septembrī visai Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas saimei – skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, skolas tehniskajiem darbiniekiem, mūsu kolēģiem – pensionāriem! Lai bagāts un ražens jaunais mācību gads!

Skolotāja Ilze Zilbere