Latvijā 25.marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1949.gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.

25.marta pēcpusdienā mūsu skolas skolēni devās uz piemiņas vietu Gaujienas kapos, lai iedegtu svecītes, ieklausītos Gaujienas tautas nama vadītājas Laimas Poševas uzrunā, Gaujienas pārvaldes vadītājas Ingunas Avotas stāstījumā, uzklausītu Lilijas Pliškinas atmiņas stāstu un godinātu cietušos ar klusuma brīdi.