Foto šeit

Ar klusiem soļiem atnācis rudens, līdzi vedot Dzejas dienas. Tās apstājās arī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā, sakot laburītu dzejniekam, pie kura pieminekļa pulcējās skolēni un skolotāji uz netradicionālo dzejas stundu. Šogad mūsu skolas skolēni izteica savas radošās domas krāsainās ziedu mandalās, jo arī Ojārs Vācietis mīlēja zīmēt mandalas. Katrai klasei jau iepriekš tika dots uzdevums – atslēgas vārdi, no kuriem jāveido dzejolis un tam atbilstoša dabas materiālu mandala. Stundas laikā skolas pagalma zālājs uzplauka košās rudens ziedu un lapu mandalās, varēja tikai apbrīnot skolēnu radošuma spēju izpausmi. 1.klase savā mandalā ielika visu rudens bagātību – ziedus, ozolzīles, riekstus…  „Dārzos zied asteres, samtenes, dālijas/ sārtojas pīlādži/ aizlido putni…/ Rudens, rudens ir atnācis!” 2.klase atklāja savu dzejas rudeni košās, spilgtās krāsās, kuras papildināja violetsārtie biešu lapu kāti. „Tas krāsainais rudentiņš ir jau klāt/Un brūnie kastaņu bumbuļi,/krītot zālē, vasarai ardievas teic.” 3.klases mandala uzplauka kā koša rudens saulīte. „Ražens burkāns aug un dilles/ dārzā skaisti ziedi zied./ Bērniem patīk dārzā iet,/ prieks par ražu bagāto.” 4.klases mandala uzplauka kā koša zvaigzne. „Mīlu es košo rudeni/ar sārto pīlādžu gaismu./Es skatos laimīgs uz tiem/ un sauleszaķis man pretī skrien.” 5.klase savā mandalā parādīja, kā mežs ienāk dārzā. „Ir pagājusi vasara,/šis siltais gadalaiks,/ tas dzērves kopā sauc un liek/ uz siltām zemēm doties tām.” 6.klases mandala uzplauka kā košs saulesgredzens dzīvespriecīgās krāsās. „Tā mana mīļā zemīte /kā dzijas kamols brūns,/ kur košas puķes uzplaukt māk/ un raža bagāta.” Arī 7.klases mandala pieteica sevi rudenīgi krāšņa. „Debesis zilas kā ūdens/ atnācis jau pie mums rudens./ Kokiem kā vienmēr lapas krīt,/ būs zeme krāsaina tūlīt.” 8.klase rudeni iedzīvināja sarežģītā rudens ornamentā, kura būtību izteica vairāki autori. „Mākoņu piesētās debesīs/ spoža saule vainagu pin/ pin tā no zvaigznēm, pin tā no vēja,/ pin no lietus pilītēm zilām.”  „Uz mākoņiem nu skatās saulespuķe,/kur spožā saule palikusi?/ Būs viņas dzīve pagājusi,/ bet laime nebūs atnākusi./ Cik manīgs viss/ kā pati dzīve.” Bet 9.kl. mandala neuzkrītošā atturīgumā parādīja sevī laika pulksteni, kas tikšķ no rudens uz pavasari, atgādinot par pēdējo skolas gadu šai skolā. „ Klāt rudens, un skola ir sākusies,/ viss gads ar stundām piepildīts,/ mēs zinām – būs tas laimīgs, košs,/ un arī sarežģīts.” Savus atzinumus skolēni izteica vērtējumos, kurus apkopos latviešu valodas skolotāja, nosakot labāko mandalu un dzejas tekstu autorus, bet kopumā šī diena visu atmiņā palika kā spilgta rudens puķe, kas cauri lietus pelēcībai vērš skatu uz sauli – uz dzīvo, skaisto dzejas vārdu.

 Skolotāja Ilze Zilbere