17.augustā fonds “Sibīrijas bērni” organizēja pasākumu Rīgas pilī, kur piedalījās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, fonda priekšsēdētāja Dzintra Geka, Sibīrijas izsūtījumu pārdzīvojošie, kā arī fonda rīkotā skolēnu zīmējumu un domrakstu konkursa “Sibīrijas bērni 1941/1949” uzvarētāji un konkursa žūrija.

Uz šo pasākumu tika uzaicināta arī Pakalnu ģimene, jo Rauls ieguva 2.vietu domrakstu konkursā, rakstot par savu vecvectēvu Edgaru un vectēvu Andreju Sibīrijā.

Pasākumu ievadīja Latvijas Valsts prezidenta uzruna, kurā tika uzsvērta noziedzīgā rīcība pret Latvijas iedzīvotājiem 40.-50.gados, par bērniem un pieaugušajiem, kas izgāja moku ceļu Sibīrijā, taču “sevišķi svarīgi, ka par šiem mūsu tautai un valstij būtiskajiem vēstures notikumiem turpina domāt bērni un jaunieši, sacerējumos un zīmējumos atainojot savus priekšstatus par citu bērnu reiz pārdzīvoto izsūtījumā Sibīrijā”. Valsts prezidents uzsvēra: “No jums reiz būs atkarīgs, kāda vieta Latvijas vēstures stāstā būs Sibīrijas bērniem un visam, kas ar to saistīts”.

Pasākumā arī katrs sacerējuma konkursa laureāts lasīja fragmentu no sava darba. Rauls lasīja fragmentu par Pakalnu dzimtas mīlestību pret zemi, kas ir lauksaimniecības pamats. Par šo mīlestību – kopt savu zemi un mežu – Raula vecvectēvs Edgars tika izsūtīts. Taču mīlestību kopt zemi ir pārmantojis no saviem priekštečiem arī Rauls. Raula spēcīgā uzstāšanās aizkustināja vairākus klātesošos. Pēc pasākuma neformālā gaisotnē Valsts prezidents E.Levits interesējās kādu lauksaimniecības tehniku Rauls pārvalda, kā palīdz tētim. Savukārt domrakstu žūrijas vadītāja Liveta Sprūde – Kalme atzina, ka Rauls bija viņas favorīts, un novēlēja arī turpmāk mīlēt savu zemi un turpināt radoši rakstīt. Arī viena Sibīrijas notikumu aculieciniece – 80 gadīga kundze atzinās, ka viņu ļoti aizkustināja Raula stāsts par ģimenes vīriešu mīlestību uz zemi, stāts bijis personīgs un no sirds.

Konkursa laureāti saņēma piemiņas veltes no Valsts prezidenta, kā arī nofotografējās kopā ar viņu.

Rauls pēc pasākuma atzina, ka tā bija viena no spilgtākajām šīs vasaras dienām, un gandarījumu rada tas, ka viņš ir  ne tikai pārmantojis mīlestību pret zemi, bet ir saglabājis sava vecvectēva Edgara un vectēva Andreja svarīgu dzīves daļu savā domrakstā.

Vēstures skolotāja Līga Bukovska