Mums ticis viszilākais ezers

Un rudākais rudzu lauks.

Visbaltākā bērzu birze,

Vismelnākais rupjmaizes klaips.

Un tieši Latvijai ticis

Vissvētākais debesu jums,

Jo savu visskaistāko zemi

Dievs ir atdevis mums.

                          /L.Vāczemnieks/

15.novembrī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā tika svinēta Latvijas valsts 101.dzimšanas diena ar kocertstāstu- veltītu Brīvības cīņu simtgadei.

Koncertuzveduma četru daļu laikā izdzīvojām līdzi kādas latviešu ģimenes stāstam no Latvijas valsts dibināšanas, aizstāvēšanas līdz brīvības iegūšanai.

1918.gada 19.novembrī ģimene – tēvs (skolotājs Oskars Laucis), māte (skolotāja Aija Palmbaha), dēls (8.klases skolēns Niks Judenkovs) un meita (7.klases skolniece Alise Lūse) lasa laikrakstos “Baltijas Ziņas” un “Baltijas Vēstnesis”, ka “klusi, lēni, tikko nojaušami kā pēc garas, tumšas nakts vakar, 1918.gada 18.novembrī, plkst. 4 vakarā tika pasludināta brīvā, neatkarīgā, apvienotā Latvija! Latvieti, iegaumē šo datumu un iekal neizdzēšami to savā atmiņā! Tavi dēli atzina savu pašnoteikšanos – nodibināja Latvijas brīvvalsti. Tā ir tava otrā dzimšanas diena, sirmā latvju tauta!”

No vārda, idejas – Latvija bija tapusi Latvijas valsts.

1.-4.klašu koris paspilgtina šo brīdi ar dziesmām “Skaista mana tēvu zeme” un “Daudz laimes, Latvija!”.

Taču jau pēc nepilna mēneša ģimene izlasa “Baltijas Vēstnesī” Pagaidu valdības uzsaukumu: “Latvijas pilsoņi! Tie, kuri stāvat par Latvijas valsti un savas tautas nākotni, kuriem brīvība un neatkarīga pilsoņa nosaukums  dārgāks par visu, kura lepnums ir tik liels, lai ar ieročiem rokās sargātu savas tiesības, stājieties karaspēku rindās, ko organizē Latvijas Pagaidu valdība!

Tie, kuri ielaužas mūsu zemē ar varu – ir jāizdzen ar varu! Pie ieročiem! Visi ap Pagaidu valdību un brīvās Latvijas karogu! Lai dzīvo Latvijas valsts!”

No austrumiem jaunizveidotajā Latvijas valstī iebruka lielinieku armija, un tēvs atvadās no savas ģimenes, lai pievienotos Kalpakiešu bataljonam, kura sastāvā bija arī septiņi novadnieki no Gaujienas.

Skolēnu  - Martas Kalniņas, Džeidas Alsvikas, Bellas Agnijas Vācietes, Raula Pakalna, Rinalda Kigitoviča, Kristera Skrastiņa, Karīnas Zirdziņas, Artas Korobovas un Artas Zālītes - stāstījums un dokumentāli filmas kadri parāda, ka cīņas ar lieliniekiem ir smagas, sabiedrotajiem – vāciešiem parādās savi mērķi, kā rezultātā Latvijā ir trīs valdības: K.Ulmaņa Pagaidu valdība, A.Niedras vācu valdība un P.Stučkas lielinieku valdība.

Cīņu atelpā karavīri dziedāja. Ar dziesmu “Vienīgā”  mums karavīru atelpas brīdi  parādīja arī mūzikas skolotāja Dagnija Pakalne un 8.klases skolēni Niks Judenkovs un Kristers Lārmanis.

Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem vācu landesvērs un Dzelzs divīzija uzbrūk Cēsīm, lai iznīcinātu Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi un igauņu karaspēku.

Nu arī dēls atstāj māti un māsu, lai stātos Cēsu pulka Skolnieku rotā, lai palīdzētu tēviem nosargāt Cēsis. 8.klases skolēni  - Kristers Lārmanis, Kristers Elmanis, Niks Judenkovs, Uvis Sproģis, Džeims Bukoveckis un Kristers Pētersons - iepazīstina ar Cēsu kauju norisi, ko papildina filmas kadri. Visus koncerta klātesošos uzrunā 8.klases zēnu izpildītā dziesma “Ardievu, meitenes!”, jo arī Skolnieku rotas zēni starp smagajām cīņām dziedāja.

Cēsu kaujas uzvarētas. Latviešiem ir skaidrs, ka īstā un vienīgā valdība, kas aizstāv viņu intereses ir K.Ulmaņa Pagaidu valdība. Māte un meita saņem vēstules no tēva un brāļa, priecājas, ka abi ir dzīvi, tik nesaprot, kāpēc nenāk mājās.

Filmas kadri par Bermontiādi liek saprast mātei un meitai, ka ir pienācis laiks arī viņām doties palīgā aizstāvēt Rīgu.

Skolēnu – Raula Pakalna, Mika Andersona, Emīla Jāņkalna, Roberta Gurova, Kristera Skrastiņa, Rinalda Kigitoviča, Nika Judenkova, Alises Lūses un skolotāju Oskara Lauča un Aijas Palmbahas – vēstījums skatītājiem parāda latviešu uzvaru pār bermontiešiem Rīgā. Uzvara.

Emocionālās sajūtas papildina ansamblis ar dziesmu “Baltais solījums”, 5.-9.klašu koris ar dziesmām “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” un “Tu esi Latvija”.

Tēvs svinīgi nodod sarkanbaltsarkano karogu dēlam:

“Savu karogu, dēls, tev es nododu:

Ņem viņu un nes to tālāku,

Kā latvim klājas.

Lai vienmēr paliktu balts un tīrs

Tas mums par slavu!

Dēls, nes to ar godu kā goda vīrs

Caur  dzīvi savu!"

Kas bija 628 cerību rīti?

628 dienas ilga Brīvības cīņas.

Tie bija 628 cerību rīti līdz Brīvībai.

Tās bija 628 ticības dienas sev un savai valstij.

Tās bija 628 dienas no vārda – Latvija  līdz piepildījumam – Latvijas valsts.

“Maza mana tēvu zeme – divu plaukstu platumā” dzied 1.-4.klašu koris, bet tajā ir tik daudz skaistu pilsētu – Kuldīga, Saldus, Viļaka, Talsi, Smiltene, Valka, Bauska, Madona, Gulbene, Ainaži, Rīga, un

“tur, kur ābeles maijā ap mājām

kā strīpainas šalles apvijas,

tur ir Latvija,

tur ir Latvija,

tur ir Latvija –

tur

Dievs vismīļāk debesīs sauli tur-“.

Kā kulminācija skan dziesma “Svētī debesīs šo zemi!”.

 Koncertstāsts bija mūsu skolas skolēnu un skolotāju kopdarbs. Paldies visiem, kas piedalījās valsts svētku  nedēļas aktivitātēs! Milzīgs paldies mūsu mūzikas skolotājai Dagnijai Pakalnei un mūsu absolventei Ancei Pakalnei par ieguldīto darbu un sirdi šajā koncertuzvedumā!

 Paldies visiem mūsu pasākumā klātesošajiem – vecākiem, vecvecākiem, absolventiem, viesiem! Paldies par Jūsu sirsnīgajiem un atzinīgajiem vārdiem mūsu kopdarbam! Īpašs paldies Sanitai Sproģei un Dacei Paiķenai par pasākuma iemūžināšanu!

Saules mūžu Latvijai!

Koncertuzveduma autore – vēstures skolotāja Līga Bukovska