FOTO

16.novembrī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas skolēni, skolotāji, vecāki, vecvecāki un viesi svinēja savas zemes – Latvijas 100. dzimšanas dienu ar koncertuzvedumu “No BRĪVĪBAS līdz BRĪVĪBAI”.

100 gadi ir vesels laikmets no valsts piedzimšanas brīža. Koncertuzvedums bija ceļojums laikmetā, kas atklājās septiņās ainās. Pirmais ieskats tiek gūts ainā “Ceļš uz Latvijas valsti”. Pirmā pasaules kara beigās latvieši bija krustcelēs par savas valsts nākotni – Krievijas vai Vācijas sastāvā, vai sava valsts latviešiem. Tikai viena vienīga Viļa Rīdzenieka fotogrāfija ir lieciniece Latvijas valsts tapšanai 1918.gada 18.novembrī.

Otrā aina “Latvijas aizstāvēšana”. Nākamos divus gadus tikko jaundibināto valsti aizstāv ar ieročiem rokās pret lieliniekiem, fon der Golca armiju un bermontiešiem. Reizē ar uzvaru pār ienaidnieku ir pieaugusi ticība saviem spēkiem, ir nodibināta sava Latvijas armija.

Trešā aina “Latvijas jauncelsme” – K.Skalbe rakstīja, ka “Latvija nekad nav tik daudz strādājusi kā šinīs desmit gados”. Divdesmit brīvvalsts gados nodibinās tūkstošiem jaunsaimniecību, kas eksportē graudus, sviestu, bekonu. Rīgas ielā Forda mašīnas Ērenpreisa velosipēdi, mājās VEF ražojumi- telefoni, radio, gludekļi, putekļusūcēji. Īpašais šedevrs  - mazākais fotoaparāts pasaulē “Minox”. “V.Ķuzes” fabrika un “Laima”, kas piedāvāja visdažādāko šķirņu konfektes un cepumus.

Gaujienā var iepirkties 7 veikalos, tēju dzert tējnīcā, pusdienas paēst 3 traktieros, nofotografēties pie 3 fotogrāfiem, saposties pie 4 frizieriem un 4 drēbniekiem!

Latvija bija kļuvusi par Eiropas valsti, Latvija saimnieciski auga, un tam pamatā bija nesavtīgs visu cilvēku darbs Latvijā!

Ceturtā aina “Aizliegtā Latvija”. Pēc brīvvalsts perioda seko Latvijas valsts okupācijas – gan vācu, gan padomju.  Tiek aizliegta Latvijas valsts simbolika. Vieni dodas bēgļu gaitās, citus izsūta uz Sibīriju. Uz aizliegto Latviju ceļo vēstules no Zviedrijas, Sibīrijas, Amerikas, Austrālijas.

Piektā aina “Latvija sirdī”. Padomju laiks izmaina visu – sadzīvi, svētkus, tradīcijas, skolu. Skolas mācību grāmatās neko nevar atrast par valsts dibināšanu, Brīvības cīņām, par brīvvalsts periodu. Skolā jādzied dziesmas krievu valodā un par padomju svētkiem, vadoņiem jau no pirmās klases.

Kur ir Latvija, kas radās 1918.gada 18.novembrī? Kur ir Latvija, kas auga un plauka 20.-30.gados? Kur ir Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju”?  Tā ir sirdī. Brīva un neatkarīga Latvija ir sirdī.

Sestā aina “Latvijas atdzimšana”. Atmostoties “trīs māsām” – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, 4.maija Neatkarības deklarācija kļuva par  Brīvības atslēgu. 1990. gada 4. maijs bija tiešs tautas gribas izpildījums, ko īstenoja Latvijas vēsturē lielākā organizācija – Latvijas Tautas fronte. Latvija nevis no jauna dibināta, bet Latvija tika atjaunota.

Noslēdzošā aina “Mūsu Latvija”. Kas esi mana Latvija? Kas esi mūsu Latvija?

Mūsu Latvija ir mamma, tētis, brālis un māsa. Skola un skolas biedri. Ābeļu baltums un ceriņu neprātīgā smarža pavasarī, saulgrieži vasarā, raibais lapu virpulis rudenī un baltie, sniegainie ceļi ziemā. Latviešu valoda un latviešu tautasdziesmas. Zeme, kurā piedzimu un augu. Ojārs Vācietis un Gaujiena. Sarkanbaltais karogs, himna “Dievs, Svētī Latviju!” un skaistais ģerbonis. Dziesmu svētki. Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums!

Koncertuzvedums bija visas skolas skolēnu kopdarbs. Taču tas nebija vienīgais mūsu veltījums Latvijai simtgadē. Jebkuru ienācēju skolā sagaida mūsu pašu darinātās 100 “saulītes”. Skolas zālē svētku pasākuma viesi varēja apskatīt skolotājas Ingas Baumanes vadībā mūsu meiteņu veidotos stilizētos tautu tērpus lellēm, ko viņas paveica gada laikā. Katrs skolēns rakstīja savas pārdomas, kas ir man Latvija, ar ko varēja iepazīties klasēs.

Liels paldies visiem, kas piedalījās visdažādākajās pirmssvētku aktivitātēs. Īpašs paldies 7.klases skolēnam Nikam Judenkovam, kurš veiksmīgi ievadīja koncertuzveduma ainas, mūsu atbalstītājiem – vecākiem Raivim Kalniņam un Rolandam Lārmanim, kas piedalījās koncertuzvedumā, visiem skolēniem, kas piedalījās koncertuzvedumā, koriem un ansambļiem, solistiem, kas koncertuzvedumu padarīja krāšņu ar dziesmām. Liels paldies mūsu mūzikas skolotājai Dagnija Pakalnei, kas palīdzēja pārvērst scenāriju krāšņā koncertuzvedumā!

Sirsnīgs paldies vecākiem, vecvecākiem un viesiem, kas bija kopā ar mums svētku pasākumā, un par siltajiem, atzinīgajiem vārdiem par mūsu dāvanu – koncertuzvedumu Latvijai 100.dzimšanas dienā!

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

Koncertuzveduma autore – vēstures skolotāja Līga Bukovska