FOTO

Sirds caur sniegu, tumsu un sāpēm ir dzīva…

 23.martā Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā notika deportāciju 69.gadskārtas piemiņas pasākums “Vēstules uz mājām” un grāmatas “Rūgtais vērmeļu kauss” 4.daļas atvēršana.

1941.gada un 1949.gada deportācijās no Latvijas svešumā tika izsūtīti vairāk kā 57 000 iedzīvotāju. Vilcienu rindas ar cilvēkiem lopu vagonos brauca tūkstošiem kilometru projām no mājām. Starp viņiem bija arī gaujienieši.

No tālās Sibīrijas uz mājām sāka ceļot vēstules. Tās bija saites ar dzimteni, cerības un dzīvesprieka uzturētājas. Vēstules uz bērza tāss ir iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Uz Latviju arī pienāca vēstules rakstītas uz vienkāršas rūtiņu vai līniju burtnīcas lapas.

Gaujienas skolā pasākuma nosaukums bija “Vēstules uz mājām” . Vairāku gadu garumā tika vākti Gaujienas iedzīvotāju dzīvesstāsti deportāciju laikā. Droši vien arī viņi rakstīja vēstules tuviniekiem, bet mēs neizlasījām ne vienu. Bet pasākumā laikā varēja dzirdēt tieši vēstuļu fragmentus, kas varētu būt bijuši. Vēstules forma – tā bija radoša pieeja, bet saturs – skaudrs dzīvesstāsts.

Gaujienas skolas skolēni Ance Pakalne, Fēbe Līga Pāsa, Krišjānis Graudiņš lasīja izsūtīto gaujieniešu vēstules uz mājām. Mēs iepazināmies ar atmiņām par izsūtīšanas dienu, par ceļu lopu vagonos uz Sibīriju, par satikšanos ar vietējiem iedzīvotājiem, par dzīvi, dabu un darbu gan  Sibīrijā, gan pašos Ziemeļos, gan atrašanos nometnēs, kā arī ceļu mājup. Tie bija fragmenti no Jāņa Akmentiņa, Gaidas Leoskas, Anatolija Kotova, Agnese Kamzoles, Lilijas Pliškinas, Intas Zučikas, Indras Sadovņikovas, Agates Dailas Lauces, Skaidrītes Krastiņas un Ārijas Lambres dzīvēm. Tāpat savas vecmāmiņas Gaitas vēstuli lasīja mazmeita Santa Muskate un savas vecvecmāmiņas Marijas vēstuli – mazmazmeita Megija Lukjanoviča.

Grāmatā “Rūgtais vērmeļu kauss” ir ievietoti Gaujienas represēto dzīvesstāsti, ko izzināja un apkopoja vairāku gadu garumā Gaujienas skolēni – Nauris Čers, Līva Lārmane, Dita Poševa, Regīna Aleksandra Lauce, Lāsma Harkina, Elīna Bondare, Eilīna Antapsone un Santa Muskate. Šodien šie skolēni jau ir ciemiņi mūsu skolā, jo ir kļuvuši par studentiem, strādā ārzemēs un mācās vidusskolā citur. Uz pasākumu bija ieradušās Eilīna Antapsone, Līva Lārmane un Dita Poševa. Uz vēstures skolotājas jautājumu – ko personīgi deva šis darbs ar deportēto dzīvesstāstu iepazīšanu un piedalīšanos projektā “Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”, meitenes atbildēja, ka viņu zināšanas vēsturē ieguva citu skatījumu, bagātinātas ar cilvēku dzīvajām atmiņām, uzzināja vairāk par savu tuvinieku – vecvecāku dzīvi Sibīrijā. Meitenes ieguva uzstāšanās pieredzi, jo bija jāuzstājas ne tikai Gaujienā skolā vai tautas namā, bet arī Alūksnē, Cesvainē, Madonā, Gulbenē, Balvos, kā arī kopā pārdzīvotais, atklājot arī izstādi par gaujieniešiem Sibīrijā 2016.gadā.

Savu pateicību par grāmatā ievietotajiem skolēnu uzrakstītajiem stāstiem izteica politiski represētā Indra Sadovņikova.

Grāmata tika dāvināta gan represētajiem, viņu tuviniekiem un šo stāstu autorēm.

Pasākuma muzikālos veltījumus izpildīja Gaujienas tautas nama vīru ansamblis un Gaujienas skolas mūzikas skolotāja Dagnija Pakalne un skolniece Ance Pakalne.

Es, vēstures skolotāja Līga Bukovska, gribu teikt lielu paldies Gaujienas represētajiem par uzticēšanos man un maniem skolēniem! Paldies, mana komanda – Līva, Regīna, Dita, Lāsma, Elīna, Eilīna, Santa un Nauri! Tas mums bija gan izzinošs, gan pārsteigumu pilns, gan mūsu varēšanas apliecinošs laiks! Paldies mūsu skolas direktorei Ievai Zariņai, kas mūs vienmēr atbalstīja, lai mēs varētu realizēt savas idejas! Paldies Gaujienas tautas nama vadītājai Laimai Poševai, kas bija blakus mūsu lielāko projektu realizācijā!

Paldies visiem, kas piedalījās 23.marta pasākumā “Vēstules uz mājām”!

 Šodien mēs dzīvojam brīvā valstī, mums pašiem tajā ir jāstrādā, pašiem tā jāveido un jāsargā, lai nekad vairs nepiedzīvotu rūgto vēstures atkārtošanos.

Vēstures skolotāja Līga Bukovska