Foto  šeit un šeit

Tur, kur mēness sidrabu pār birzīm lej,
Tur, kur arājs, vagu dzenot, saulei pretim smej,
Tur, kur vējiņš zelta druvu salīgo,
Tur, kur sirdis glabā visu dārgāko,
Tur dzied cīrulis, kas rīta ausmu sveic.
Zilie meži Radītāja godu teic,
Saules stars tur atspīd brīnišķīgi jauks,
Un visapkārt zaļo Dieva svētīts lauks.
Te skaistā Vidzeme,
Te krāšņā Latgale,
Te bagātīgā zaļā Zemgale,
Te brīnišķīgā sirmā Kurzeme,
Te Rīga dimd, Rīga dimd,
Te mana dzimtene,
Te Latvija.

17.novembrī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas zālē pulcējās skolēni, skolotāji, vecāki, vecvecāki un viesi, lai atzīmētu mūsu valsts 98.gadadienu. Mūsu valsti veido četri kultūrvēsturiskie novadi. Jau pirms svētkiem skolēni iepazinās ar šiem novadiem un veidoja radošos darbus par skolu, Gaujienu, Apes novadu, Rīgu, Kurzemi, Zemgali, Latgali un Vidzemi. Mēs katrs sevi saskatām kā daļu no skolas, pagasta, novada un valsts. Skolēni un skolotāji atstāja arī savu vārdu jūras olī, kas kopā veidos pamatus mūsu saimes apliecinājumam šogad.

Svētku koncerta vadītāji – Airita Rubina, Ance Pakalne, Kaspars Briedis un Krišjānis Graudiņš – iepazīstināja ar katram novadam raksturīgo, atšķirīgo un unikālo.

 Kurzemes lepnums ir Ventas rumba, Moricsala, Slītere, Baltijas jūras stāvie krasti, kāpas.  Kurzemes jūrmalas zvejnieku pilsētiņas ir īpaša vieta ar savu gaisotni, kur var nobaudīt zvejnieku ķertās un kūpinātās zivis. Lielās ostas – Liepāja un Ventspils. Kuldīgas senajās ielās atbalsojās vēsture. Suitu sievu košie tērpi, un viņu dziedāšanai raksturīgais “ē” un apdziedāšanās.

Ar Kurzemi mūs iepazīstināja 6.klase dziesmā “Sasala jūriņa”.  9.klases skolēnu izpildītajā dziesmā “Skaista mana tēva sēta” varējām dzirdēt kurzemnieku “ē”.

Zemgalē ir spožā Rundāles pils un lepnā Jelgavas pils – Kurzemes hercogu lepnums. Zemgale – ir mūsu Latvijas maizes klēts. Lepnas druvas līgojās bagāto zemgaliešu sētās. Zied rapšu lauki, plašajos līdzenumos vējā griežas vējdzirnavu un vēja ģeneratoru spārni. Un par to mēs pārliecinājāmies 2.klases izpildītajā dziesmā “Skaista mana tēva sēta”.

Jaunāko klašu ansamblis mums dziedāja par stabulīti, jo Zemgalē  Tērvetē dzīvoja Sprīdītis, kurš ar stabulīti dancināja gan Lutausi, gan Sīkstuli.

1.klasīte priecēja ar dziesmu “Pieci mazi kukainīši”, jo cauri Zemgalei plūst  Latvijas upes –Lielupe, Mūsa un Mēmele. Un kas tik nedzīvo upju krastos – putni, dzīvnieki, kukainīši!

Latgale ir Latvijas novads, kuru dēvē par Zilo ezeru zemi. Daugavas loki – Daugavas senlejas Dabas parks ar senlatviešu pilskalniem Daugavas gleznainajos krastos. Majestātiska stāv Aglonas bazilika.

Latgale ir vienīgais Latvijas novads, kas lepojas ar savu atšķirīgu, joprojām plaši lietotu latgaliešu valodu. 7.klase latgaliski dziedāja dziesmu “Zam ūzūla nasēdēju”.

Latgalieši izceļas ar īpašu viesmīlību. Tie ir stipri ļaudis. Lai kā arī klātos, viņi sīksti dzīvo un strādā savā zemē. To apliecināja 1.-4.klašu kora izpildījumā dziesmas “Bēdu manu lielu bēdu” un “Seši mazi bundzinieki”.

Vidzemes novadā izslējusies Latvijas augstākā virsotne – Gaiziņš. Vidzeme ir ne tikai valsts himnas rašanās vieta, bet arī Latvijas valsts karoga šūpulis. Sarkanbalstsarkanās krāsas pirms 700 gadiem plīvoja Cēsu aizstāvju rokās. Karoga krāsas bija 3.klases skolēnu dziesmā “Baltais solījums” un rokās.

Vidzeme – Latvijas armijas dzimšanas vieta. Brīvības cīņās Latvijas liktenis izšķīrās pie Cēsīm. Latvju vīri neatdeva savu zemi ne fon der Golcam, ne pie Rīgas Bermontam. Ar jautru dziesmu “Es katru sestdien’s vakaru” pie latvju karavīriem mūs aizveda 8.klases zēni.

Rīga – Vidzemes senākā pilsēta un mūsu valsts galvaspilsēta. Rīgas sirds - Brīvības piemineklis, kas ir simbols latviešu tautas vēlmei pēc neatkarības un brīvības. Romantiskā Vecrīga, kas atgādina visu vēsturi no 13.gadsimta līdz pat 19.gadsimtam. Ar zvanu skaņām tika papildināta 5.klases dziesma “Rīga dimd”.

Vidzemes austrumos Gaujas krastos ir mums īpaša vieta – Gaujiena. Mana paradīze, tā Gaujienu sauca Jāzeps Vītols. Tāpat kā no bērnības savas, mēs nevaram aiziet nekad, tā teicis Ojārs Vācietis par mūsu skolu. Un kas ir Gaujiena mums? Atbilde katram ir sava. 4.klases dziesmu “Dar’ man, tēvis, pastaliņas” ievadīja Simonas spēlētais ksilofons.

Svētkos visus klātesošos sveica skolas direktore Ieva Zariņa un skolēnu pašpārvaldes vadītāja Airita Rubina.

Koncerta noslēgumā, pēc 5.-9.klašu kora izpildītās “Dziesmas Latvijai”, visi svētku dalībnieki kopīgi dziedāja tautā iemīļoto dziesmu “Cielaviņa” – kā apliecinājumu Latvijai – četru novadu zemei.

Paldies visiem skolēniem un skolotājiem, kuri ieguldīja savu laiku, darbu un sirdi, svētku pasākumu gatavojot!

Vēstures skolotāja Līga Bukovska